Kurvjzieža kontemplācijas

Plkst.4:55 manu sapni pārtrauca uzstājīgi klauvējieni. Vispirms es pusmiegā nodomāju, ka tie ir Likteņa Piesitieni, kas skan manā galvā. Mirkli vēlāk - ka kāds no kaķiem ļoti sparīgi kasās, atspiedies pret kādu nestabilu virsmu. Taču klauvējieni nerimās, kaķi izbiedētām acīm salēca pie manis gultā, un bija skaidrs, ka kāds, vēlēdamies iekļūt mājā, klauvē pie virtuves loga. Sagrābstījusi halātu un aizšļūkusi līdz virtuvei, ieraudzīju gar logu snaikstāmies policistus uniformās. Uz ielas braucamās daļas bija ugunsdzēsēju mašīna.
- Vai mums ir problēmas? - apjautājos enerģiskajam jauneklim, kurš steigšus metās kāpnēs, līdzko biju pavērusi durvis.
- Jā, mums ir nesaprotams klients uz jumta, - viņš atbildēja un traucās bēniņu virzienā.

Šobrīd ugunsdzēsēji ir nolaiduši kāpnes un kopā ar policistiem nervozi mīņājas gar mājas priekšu. Varētu pavērt logu un pajautāt, vai viņi tam uz jumta ir iedevuši eklērus, taču viņi izskatās pārāk nīgri. Un daži no viņiem ir bruņoti.

Upeņu balzams sešos no rīta, izrādās, ir diezgan labs dienas sākums.

Korporatīvā ekskursija ielikta dienā, kad man principā būtu brīvdiena. Atteikšanās braukt var izsaukt sašutuma vētru. Bet es taču esmu stipra, vai ne?