Kurvjzieža kontemplācijas

Brīnišķīgs rīts, brīnišķīgs skrējiens.

Skaistais, ilgi gaidītais brīdis, kad sauli var ieelpot un uzņemt caur ādu. Kailiem pleciem un kailiem stilbiem sēdēju pagalmā adīdama un kaķus ganīdama, vējš virpināja ap mani dzeltenus kļavu ziedus, un es uz mirkli sajutos kā Remēdiosa Daiļā, tikai, protams, ne gluži daiļa un viscaur pie zemes - vismaz miesā, vismaz miesā...

Jā, un astoņu mēnešu laikā šis bija pirmais rīts, kad skrienot varēja arī iesvīst, nevis tikai drusku aprasot.
Esmu laimīga.