Kurvjzieža kontemplācijas

Kūstošais sniegs pagalmā atklāj, kā augšstāva kaimiņi vadījuši decembri. Diezgan pārticīgi (spriežot pēc ēdienu atliekām) un, iespējams, pat kaislīgi - kā liecina mežrozītēs ieķēries lietotais prezervatīvs (gan tikai viens).

Cilvēkiem, kuri dzīvo tīrās un kārtīgās mājās, viesu uzņemšana noteikti ir vienvienīga izprieca. Bet man...

Tās noteikti ir likteņa zīmes - Ziemassvētkos no ļoti mīļa cilvēka saņēmu dāvanā "Garšas fizioloģiju", kas, iespējams, pat nebija mājiens uz to, ka pēdējā laikā esmu orientējusies uz visām citām baudām, gastronomiskās pametot novārtā ("Tajā ir daudz burtu sīkā šriftā, - viņš teica. - Nodomāju, ka tev varētu patikt."), un jutu sevī ar jaunu sparu atveramies pasen aizaugušo kulināro čakru.
Un kaut gan pavārmāksla ir mana stihija tikai līdz tai robežai, kur beidzas fantāzijas un improvizācijas, bet sākas iemaņas un receptes, šķiet, šovakar viesi aizgāja apmierināti.