Kurvjzieža kontemplācijas

Divas stundas, 16,34 km, 654 kcal. Man šķiet, kāda kundzīte nudien ir šovakar pelnījusi pudeli Užavas alus un dažus banānus.

Mēs esam ne tikai tas, ko mēs ēdam (elpojam, dzeram, uzņemam caur tūkstošiem ādas poru), vēl daudzkārt vairāk mēs esam tie, ar ko mēs sarunājamies savos pusdienlaikos, kam rakstām un no kā saņemam e-pastus un īsziņas, tie, ar kuriem sadzeram vakaros, kurus apciemojam brīvdienās, ar kuriem pļāpājam pa telefonu, tie, kurus lasām sociālajos tīklos. Nemanot, mazpamazām dienu no dienas viņi veido mūsu literāro, muzikālo un gastronomisko gaumi, pieradina mūs pie noteikta miega un kustību režīma, sasēj visādas domas un atziņas mūsu prātos, provocē iekšējus un ārējus dialogus, par monologiem pat nerunājot. Cilvēki ap mums staipa un reformē mūsu priekšstatus par normām un izņēmumiem, veido mūsu aktīvo vārdu krājumu, sasodīts, pat daudz mazāk komformistiskai būtnei par mani īstais vārds ir leģions.

Kā es ilgojos atkal pēc dienas režīma ar gulētiešanu desmitos un celšanos sešos! Nē, nu celties sešos neviens, protams, neliedz, tas tiesa...

Vannā atkal dzīvo zirneklis un, kad es eju dušā, blenž uz mani ar visām savām astoņām acīm. Riktīgs Psycho.