Kurvjzieža kontemplācijas

ajūrvēdisti man droši vien diagnosticētu pitas tamasu - mokos alkās pēc asiem ēdieniem. Sarkanās tabasko mērces pudelīte izsīkst straujāk kā Arāla jūra, jo ar adžiku, sinepēm, mārrutkiem un pipariem man nepietiek.

Spriežot pēc visa, man nāksies atbrīvoties no viena skapja, un es ar šausmām domāju, kā izdabūt to laukā pa durvīm. Droši vien vispirms jānoskrūvē skapja durvis. Pa vienām. Un jāiznes nakts melnumā. Tad jāizvelk atvilktnes. Un jāiznes nakts melnumā. Tad jāizņem plaukti. Un jāiznes nakts melnumā. Paliks sienas, kājas, apakša un augša - kā stalti saslējies zārks. Un ko ar to man padarīt, kā būt?