Kurvjzieža kontemplācijas

Lielais Radu Pasākums strauji tuvojas, esmu jau nopirkusi dāvanas brāļasievai (viņai apaļa jubileja) un brālim (viņam parasta, daudzšķautņaina) un lāga nesaprotu, vai fakts, ka vienlaikus tiek godinātas viņu abu sudrabkāzas, man uzliek par pienākumu pirkst vēl vienu kopīgu dāvanu, sliecos uz domu, ka nē.
Uz notikuma vietu mani vedīs brālēns (mūsu ģimenes, iespējams, nevis izlaidīgākais, bet drosmīgākais pārstāvis), kurš šādos pasākumos mēdz iepriekš nebrīdinot parādīties vai nu ar sievu, vai mīļāko (ja man kāds prasītu, man mīļākā patīk labāk, bet man neviens neprasa). Viņš jau man zvanīja un ilgstoši klāstīja, kādā marršrutā viņam šodien jāpārvietojas - vispār viņš esot laukos pie mātes, tad viņam vēl jāizņem no semināra vai konferences mīļākā, pēc tam jādodas mājās (acīmredzot pie sievas?) pārģērbties un paņemt dāvanas, jā, un tad kaut kad viņš varot savakt mani. Nepārprotami par daudz sieviešu viņa dzīvē.
Pašlaik es histēriski dzeru vīnu, kleita, pērles un kurpes jau sagatavotas, vēl jāiet pirkt zeķbikses un puķes, turklāt, sasodīts, tam pašam brālēnam šonedēļ bija vārdadiena un es aizmirsu viņu apsveikt, man acīmredzot ir jānopērk vēl kāda atvainošanās dāvaniņa, un vispār - es jau gribu mājās.