Kurvjzieža kontemplācijas

K.Čapekam bija jauka novelīte, kurā viens sirms sencilvēks, tāds pensionējies mamutu mednieks, sildīdamies alas priekšā, burkšķ par to, kā šī pasaule neapturami iet uz galu, jo lietu dabiskā kārtība ir tiktāl sapostīta, ka - pieminiet manus vārdus! - ilgi tā nevar vairs turpināties!

Droši vien Čapekam ir taisnība, un vienmēr ir bijuši cilvēki, kuriem šķitis, ka viņi zina. Zina, kāda tieši ir Lietu Dabiskā Kārtība.