Kurvjzieža kontemplācijas

Būtu mums vēl aizvien Jēkaba valdīšana, Latvijai būtu vairāk olimpisko medaļu. Un būtu, kur aukstās vasarās pasildīties.

Uzskaitot lietas, kas mani kaitina, kaut kur tuvu pašam augšgalam būtu jāmin it kā lietišķas prezentācijas, kuras ievada, noslēdz un caurvij visādas muļķības - trusīšu, puķīšu, lolkaķu bildītes, kuru funkcija acīmredzot būtu "veidot asociācijas un izsaukt smaidu". Varbūt mana problēma ir tā, ka neesmu vizuāliste, bet man tas smaida vietā izsauc īgni savilktu pieri un prezentētāja reitinga strauju lejupslīdi.
Agrāk šis niķis bija raksturīgs tikai visādām NVO, tagad arī valsts iestādes un nopietni uzņēmumi sākuši šitā māžoties.

Ja vēl vakar man Ciba šķita kā ļaunuma apsēsta miskaste, no kuras jāiet prom uz neatgriešanos, tagad jau atkal aiz loga pakšķēdamas birst zvaigznes, smaržo flokši un cibiņi šķiet kā maigi pūkaini ķerubiņi.
Ar labu nakti.