Īsta Vasara - ar trīsdesmit grādiem, brūniem pleciem, lencīškleitiņām, notrallinātām naktīm un pludmalē nogulētām dienām, ar ledainu baltvīnu, ar sārtvīnu un augļiem - varbūt šogad tomer pienāks? Neesmu pelnījusi, bet ļoti, ļoti gribas.
Tās riebīgās pelēkās debesis mani nokauj - saglumējusi biezputra, kataraktas aizduļķota acs, smakojoša trauklupata, neizmazgājama alumīnija bļoda, betona siena. Un tā līdz pašam horizontam, un paglābties nav iespējams.
Es kļūstu paranoiska un histēriska mākoņainās dienās.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
