Darba diena beigusies. Dzeru tēju un klausos kā skan vakarrītam uzliktais modinātājs.
Mani pieticīgie sociālantropoloģiskie secinājumi visa notikušā sakarā - mēs varbūt esam sašķelta, taču ārkārtīgi toleranta sabiedrība. Nepiepildījās nevienas no bažām par iespējamām provokācijām, kautiņiem vai aktivitātēm, ko varētu nodēvēt par etniskā naida kurināšanu. Nācās paviesoties arī iecirkņos, kuros vēlāk izrādījās ļoti liels "par" nobalsojušo skaits. Abās valodās runājošie balsotāji - arī komisiju locekļi un novērotāji - savstarpējā saskarsmē demonstrēja uzsvērti pavēsu pieklājību.
Tiem, kuri vaimanā par masu histēriju un pilsoņu kara draudiem, man gribas pajautāt - vai esat pārliecināti, ka referendums par iespējamo otrās valsts valodas statusu turku valodai Vācijā vai arābu - Francijā noritētu tikpat mierīgi un korekti? Es nē.