Kurvjzieža kontemplācijas

Nav laika. Ļoti, ļoti nav laika. Dīvainā kārtā tas vieš manī gandrīz paralītisku mieru.

Īsti neatceros, kas tieši organismā producēja melatonīnu - droši vien kāds kārtējais čiekurveida (vai varbūt ananasa formas un lieluma?) dziedzeris - taču man tas šobrīd ir aktivizējies kā traks un pārpludinājis ķermeni, dvēseli, garu, astrālo, mentālo un ideālo, vārdu sakot, visus elementus, kas nu vien mani veido.
Es varētu mājās ieslēgties un pati atslēgties, un gulēt, gulēt, gulēt, gulēt. Nosapņot visas konferences un haltūras, nosapņot Kolumbiju ar visiem tropiem, drudžiem, aligatoriem, smaragdiem, kafiju un narkomafiju. Nosapņot visu vēl labāk, rūpīgāk un skaidrāk kā nomodā pieredzēt.
Varbūt es īstenībā esmu tas nabaga sikspārnis, ko jūs visi te bildējat?