Trešdien bija ļoti jauka pēcpusdiena kopā ar dažiem draugiem. Pēc pastaigas pa Maskačku un simboliskās Agdama glāzes izdzeršanas vietējā gaģušņikā devāmies pie manis un saviesīgi tērgājām līdz rīta gaismiņai.
Ceturtdien bija paģiras.
Vakar nekādu paģiru, protams, vairs nebija, taču bija uznākušas neizskaidrojamas skumjas, kurām pamatu varētu meklēt vienīgi fizioloģijā, ja manā rīcībā būtu kādi objektīvi dati, piemēram, hormonu analīžu rezultāti. Apcerēju nāves neizbēgamību un savu bankas konta stāvokli, visulaik planēdama tajā apziņas mijkrēslī, kad ne īsti paraudāt, ne arī ko normālu pasākt. Vai nu pie vainas bija Agdams vai vecums vai pasaules gala tuvošanās, to mēs nekad vairs neuzzināsim, taču vakardiena nu ir neatgriezeniski pagājusi, šodien jādodas uz jaunu tusiņu, un vispār - mūsu rīcībā vēl ir dažas siltas dienas.
Priekā!
Ceturtdien bija paģiras.
Vakar nekādu paģiru, protams, vairs nebija, taču bija uznākušas neizskaidrojamas skumjas, kurām pamatu varētu meklēt vienīgi fizioloģijā, ja manā rīcībā būtu kādi objektīvi dati, piemēram, hormonu analīžu rezultāti. Apcerēju nāves neizbēgamību un savu bankas konta stāvokli, visulaik planēdama tajā apziņas mijkrēslī, kad ne īsti paraudāt, ne arī ko normālu pasākt. Vai nu pie vainas bija Agdams vai vecums vai pasaules gala tuvošanās, to mēs nekad vairs neuzzināsim, taču vakardiena nu ir neatgriezeniski pagājusi, šodien jādodas uz jaunu tusiņu, un vispār - mūsu rīcībā vēl ir dažas siltas dienas.
Priekā!