Kurvjzieža kontemplācijas

Gar logu zied vīnstīgas (mežvīni?). Pa ziediem ņemas kamenes, noputeksnējušās līdz acīm. Ik pa brīdim kāda ieducinās istabā, bet tad es spiedzu tik skaļi, ka izspiedzu šīs atpakaļ ārā.

Starp citu, vai tas "Ūdens ziloņiem" nav pusplaģiāts Džeralda Darela grāmatiņai "Rozija ir mana radiniece"? Vai arī anglofonajās zemēs tas tāds folklorizējies sižets par džeku, kurš saņem mantojumā ziloni un pievienojas cirka trupai?

Īstā dzīve ir jūlijā, varbūt pat vienīgo mēnesi visā gadā. Tāpēc mani mazliet biedē tas, ka šogad nekāda dzīvošana vēl nav sanākusi, tikai nervoza raustīšanās šurpu turp ar visādiem iesāktiem darbiem bez skaidra plāna un saprašanas. Ne sauļojusies, ne krogā dzērusi, vaimanuvai, kas tas par jūliju!
Un vēl tik divarpus nedēļas, un klāt būs augusts, un ko tad es darīšu? Jo augusts ir tipiskā Mamma - auglīgs, saimniecisks, piemīlīgs, vēl skaists, bet pamanāmām vītuma pazīmēm. Nekāda neprāta, nekādu piedzīvojumu.
Un augusts pienāks.
Bet mans jūlijs tad jau būs aizgājis.