Kurvjzieža kontemplācijas

Uz nebēdu zied forsītijas, rododendri, magnolijas, pienenes un prīmulas. Ievas - mazie, negantie refrižeratori - vēl tikai gatavojas.
Par spīti ieilgušajai nīkulībai un izlaistajiem treniņiem pret vairāk kā stundu garu skrējienu joprojām nav iebildumu nedz manai sirdij, nedz muskuļiem, nedz locītavām.
Kaut kā daudz darba saviesies. Nepatīkami. Mierina tikai doma, ka par to arī kādreiz maksās.

Nesen kādā sarunā formulēju, kas tieši man patīk garajos vienatnes skrējienos - tajos ir gandrīz tāda pati brīvība kā Bulgakova Margaritas lidojumā. Tu skrien, viscaur anonīma un nepamanāma, nav jākoncentrējas uz kādu mērķi, maršrutu un tempu jebkurā brīdī var mainīt. Tikai pasaule un tu. Laimīgs brīvības mirklis bez saistībām un pienākumiem. Un nekādas vajadzības demolēt svešus dzīvokļus, pat ja tāda iespēja rastos.