Kurvjzieža kontemplācijas

Daudz laimes vārda dienā, mīļās Lauras!

Dienās zied māllēpes un pienenes, bet naktis kļuvušas uzbudinoši dzidras ar viegli dūmakainu vēju, gluži kā īstā pavasarī.
Es atkal pārlasu Bulgakovu, jo M&M dīvainais kristietības un sātanisma sajaukums visvairāk atbilst manai pašas Lieldienu, Valpurģu un pavasara noskaņai - vienmēr drusku šizīgai, mazliet skumjai, stipri priecīgai un viegli trauksmainai.

Jau labu laiku visu diennakti ellīgi nāk miegs. Ceru, ka tas nav uz drīzu miršanu. Grūtniecība tā pilnīgi noteikti nav, zinu jo skaidri.

Jā, un vēl es dikti priecājos, ka Lieldienās gavēnis būs beidzies, un es pilnīgi noteikti ēdīšu gaļu. Ceptu. Lielu gabalu. Ļoti lielu.
Pagājušogad tik traki nekārojās, bet tagad, šķiet, reizēm valdos, lai neiecirstu zobus kādam līdzpilsonim rokā - vai kas nu tuvāk pagadās.
Veģetārisms noteikti nav domāts man, tagad es to zinu.

Man reiz bija kolēģe gaļēdāja, kas bija precējusies ar veģetārieti. Viņa nīda veģetārismu no visas sirds, jo tas, kā es noprotu, bija bojājis viņas laulības dzīvi savus divdesmit gadus. Un tā kā viena no mūsu kopējām kolēģēm tobrīd aizrāvās ar Ajūrvēdu - vai kādu no tās atvasinājumfigņām - tad mana dārgā gaļēdāja viņas klātbūtnē allaž pieminēja kādus piemērus no dzīvnieku pasaules - piemēram, kraukļus un vistas vai vilkus un aitas, lai uzsvērtu plēsēju intelektuālo pārākumu.