Kurvjzieža kontemplācijas

Šodienas skrējiens nevilšus izvērtās modificētā biatlonā. Vai pat triatlonā, stingri ņemot. Vairums manas apkārtnes ietvju, kā arī Klusā dārza celiņu ir visnotaļ skrejami, taču ziņkāre mani aizdzina arī uz tradicionālo skrienamplaci. Un tur es impulsīvi un virtuozi sniedzu paraugdemonstrējumus dejās uz ledus. Jūs varat palēkties uz vienas kājas, otru nostiepjot 90 grādu leņķī, gaisā sasist kopā potītes un pēc tam piezemēties nevis uz dibena(sic!), bet uz abām pēdām? Es, izrādās, varu. Vēlreiz atkārtot gan neapņemos. Daiļslidošana bez slidām man diezgan ātri apnika, tāpēc, pamīšus skrienot un soļojot veicu loku pa mīļoto forštati un atgriezos mājās. Tomēr 40 minūtes prieka. Un ārā tāds savāds erzacpavasaris.