Kurvjzieža kontemplācijas

Sesija knapi beigusies, bet skarbie pārbaudījumi turpinās. Šodien tā vietā, lai vāļātos uz dīvāna ar vīna glāzi un žurnālu čupiņu, esmu apsolījusies pieskatīt divgadīgu bērneli. Neliegšos, tas šķiet ļoti biedējoši.

Perpetum mobile atplīsis diendusā un nodrošinājis man brīdi atpūtas. Ja var ticēt vecākiem - veiksmes gadījumā pat divas stundas.
Pamazām sāku pierast pie mulsinošas atklātības saskarsmē - tas ir, būt gatavai uz jautājumu "Vai tu gribi, lai es esmu ļoti, ļoti dusmīga?" saņemt priecīgu "Jāaa!"
Nu, protams, kāpēc gan lai cilvēks, pasauli iepazīstot, savām zināšanām par dusmīgu mammu, tēti un bērnudārza audzinātāju nepievienotu arī dusmīgu mājāzi...