Kurvjzieža kontemplācijas

Jāatzīst, ka man patīk mani kolēģi - cik nu vispār saucami par kolēģiem, galgalā mana piesaiste Struktūrvienībai ir stipri nosacīta un izriet vien no tā, ka projekts, kurā esmu ielēkusi, sākotnēji bija iecerēts kā dažu Struktūrvienības cilvēku papildfunkcija. Bet, nu jā - mēs te visi kopā mīcāmies pa virtuvīti, raustām tualetes durvis, stāvam rindās pie kopētāja un printera. Sievietes ir enerģiskas un koptas, vienīgais vīrietis - padzīvojis un omulīgs.
Arī savus kursabiedrus pamazām sāku atšķirt no citiem pa fakultāti spietojošiem jaunuļiem. Un man vairs nešķiet, ka pati starp viņiem tik brēcoši izceļos kā pieaudzis tītars starp pūkainiem cālēniem. Palaikam diagnosticēju sev vieglas iemīlēšanās simptomus attiecībā uz visiem pasniedzējiem - neatkarīgi no dzimuma, vecuma, dikcijas un fiziskās pievilcības. Laikam tāpēc, ka viņi atgādina par manu jaunību.

Vēl man šodiem pirmoreiz ienāca prātā, ka man ļoti patīk daži plakāti, kas grezno Ieslodzījuma Iestādes interjeru - piemēram, tas, kurš tualetē, kā arī daži ar femnistiskajiem lozungiem, kurus varu redzēt kaimiņkabinetā - ka tie dara šejienes gaisotni mīļu un smieklīgu, un varbūt man janvārī pat mazliet pietrūks tā visa.
Jā, es šobrīd neesmu lapsa, kas izmisīgi grauž kāju. Esmu ķēdes suns, kas aprimis trakot rādiusā un samiernieciski saritinājies pie bļodas.