Kurvjzieža kontemplācijas

Rīts atnāca ar rudenīgu miegu aiz plakstiņiem, rudenīgu gurdenumu kaulos un rudenīgu lietu aiz loga. Pa ceļam uz darbu kolēģei vārdadienā nopirku lauvmutīšu pušķīti, jo asteres likās pārāk pierudeņotas.
Bet vēl taču būs kāds kriksis vasaras. Saulaini vakari ar baltvīnu un draugiem, vaļējas kurpītes un naktis zem palaga, nevis segas. Būs taču, vai ne?

Jāatzīst, ka man patīk kolēģes no Struktūrvienības. Esmu Struktūrvienībā vienīgā tumšmate. Šeit ir virtuvīte, kurā nav izlietnes, bet mēs visas esam diezgan ēdelīgas, tāpēc katrreiz, kad sagribas uz tualeti, ir nervozi jādīdās un jāgaida, kamēr kāda no kolēģēm būs beigusi mazgāt tomātus vai šķīvīti, vai nazi. Mans logs iziet uz to pašu pagalmu, kur kafejnīcas virtuves logi, tāpēc es nemitīgi ošņāju ēdienu smaržas un jūtos visai badaina. Rezultātā es arī ik pa brīdim skrienu uz virtuvīti pēc kāda vismaz tomāta, mazgāju to tualetes izlietnē, un vēroju, kā pie durvīm dīdās kāda kolēģe.
Nu, tā mēs te dzīvojam, jā.