Ir ļoti silti un ļoti labi, īstais brīdis ieģērbties baltā, klīst pa ielām un justies kā normālā Vidusjūras vasarā, piedodiet lūdzu, aukstummīļi. Esmu kļuvusi gandrīz par mulati (mulati ar svītriņām, kā man tika delikāti aizrādīts), lasu Hjū Kenedija grāmatu par Abasīdu dinastiju - nekad nebūtu domājusi, ka vēstures faktus iespējams tik beletristiski izklāstīt, nezaudējot neko no dokumentalitātes - un turpinu reflektēt par dzīves bezgalīgo skaistumu, trauslumu un mirklīgumu. Vienīgais nepatīkamais faktors - ja no rīta noguļ modinātāju un izrāpjas no gultas pēc sešiem, nav diez cik patīkami skriet. Vasaras ir domātas laiskumam un līksmei. Un kādai druskai vēsa baltvīna. Priekā!