Kurvjzieža kontemplācijas

Ar prieku un pacilātību esmu konstatējusi, ka mērāmie džinsi smuki taisās ciet, arī kājās stāvot. Svari gan rāda, ka līdz savam labākajam izskatam vēl labs gabaliņš skrienams, bet pirmo reizi esmu bez mazohisma un depresijas tikusi vaļā no pieciem pilnīgi liekiem kilogramiem, kas bija uzēdušies pagājušā rudens - ziemas sākuma neirozē - acīmredzot, panika, paliekot bez iztikas līdzekļiem, iedarbināja tīri dzīvnieciskas ķermeņa reakcijas. Tagad sveru tik, cik parasti šajā gadalaikā, un cerīgi raugos nākotnē - uz peldkostīmiem un fifīgajām kleitiņām visas vasaras garumā.
Nezinu, vai kādam/kādai varēs noderēt mana pozitīvā pieredze, bet tās pamatā ir:
1) pakāpeniski palielināta fiziskā slodze. Darbojas nesalīdzināmi labāk par diētām, svars zūd lēni, toties nelec atpakaļ pēc pirmās kotletes. Sāku (atsāku) skriet decembra otrajā pusē ar 20-30 minūtēm 3 reizes nedēļā, tagad esmu nonākusi līdz 5-7 reizēm nedēļā, pamīšus skrienot īsos (20-30 minūšu) un garos (60-90 minūšu) skrējienus. Skriešana ir intensīvākā no kardioslodzēm, to viegli pašam regulēt, samērojot ar spējām, nav vajadzīgs nekāds ekipējums, izņemot krosenes, pieejama visiem un ikvienam - vārdu sakot, rekomendēju;
2)ievēroju dabas likumu - viena veida ēdmaņas apēd mazāk, nekā "no visa pa druskai". Tāpēc jātur mājās dažādus dārzeņus un augļus, bet tikai viena veida siers, rieksti, cepumi, vai ar ko nu tur katrs vairāk grēko;
3)neēdu "dēļ garlaicības", neturu uz galda nekādus knakstekļus, vēl vairāk kā līdz šim minimizēju maizi - tā ir pārāk viegli kombinējama ar visu ko - viena siermaizīte, viena zaptsmaizīte, viena gaļmaizīte - nu, un cik dienas laikā salasās, mmm?

Lai veicas!

Alkatība un vieglprātība ir pagrūdušas mani zem tanka, likušas piekrist "padarīt ārkārtīgu vieglu darbiņu" - no diviem projekta pieteikumiem ar copy+paste uztaisīt vienu derīgu, tīrie smiekli, vai ne, un tagad es te sēžu, dauzīdama galvu pret sienu un lādēdama dienvidnieciskā pofigisma augstāko pakāpi, kas man baltzobaini smaida pretī no pasviestās informācijas druskām, godīgi sakot, ir ļoti tuvu tam, ka "nu, aizstājiet tak vārdu "mašīnbūve" ar "aitkopība", kas, grūti vai? Nu, labi, ierakstiet benzīna vietā sienu vai kaut ko līdzīgu, ko nu tās aitas ēd, cik tad tur tās atšķirības..." Es saprotu, un visi to zina, ka cilveki vienkārši vēlas turpināt dzīvoties tāpat kā līdz šim, un, ja no vienas kabatas vairs naudiņu nedod, pagrābties citā, bet pārliecinoši uzrakstīt, ka ar "aitām" viņi darīs to pašu, ko ar "mašīnām", tā lai noticētu arī kāds no "aitkopju" komisijas ekspertiem, es nevaru! Vismaz ar manā rīcībā esošo informāciju nē!
Visu nevalstisko organizāciju un viņiem ceļā pagadījušos dīkdieņu Dievs, vai Tu mani tagad uzklausi?!