Kurvjzieža kontemplācijas

Vakar bija lielisks brīdis, kad nācu mājās zilganā februāra mijkrēslī, pārslām krītot pār Vecrīgas torņiem kā brāļu Grimmu pasakas ilustrācijā, saules pinums priecīgi pulsēja un es laimīgi apzinājos, ka pasulē ir nodarbošanās, kas man liek justies kā kazai kāpostdārzā, kā nimfomānei bordelī, kā Rabinovičam noliktavas pārziņa amatā - "...un jūs sakāt, ka par to arī naudu vēl maksā!?"
Un, ja tā būtu piecreiz nedēļā, tad taču pat rēķinus varētu nomaksāt.