Nu jā, man bija lieliskas vakariņas ar vismaz diviem parlamentu spīkeriem, vairākiem vēstniekiem, kādu metropolītu un bariņu citādi aktīvu ļautiņu. Dakšiņas, šķiet, ņēmu pareizās, pie trešās vīna glāzes arī inglišs tapa gluži fluents, pakausī vairs neskanēja mātes šņācieni "šajā valodā ir vairāk par trim darbības vārdu laikiem" un "ak, zaķīt - no gramatikas viedokļa šajā kontekstā drīkst lietot "could not", bet tev BIJA JĀSAPROT, ka daudz precīzāk nozīmi izteiktu "wouldn't be able to"", un vispār korsete atlaidās vaļīgāk, lampas spīdēja gaišāk, tomēr draisko dziesmiņu "Blame Canada!" nenodziedāju vis! Ar ko arī lepojos.
Starp citu - man patīk šībrīža ekonomiskā krīze. Esmu pārliecinājusies, ka nav taisnība parunai par draugu skaita un bļodas pilnuma tiešo proporcionalitāti. Es daudz retāk tiekos ar man nepatīkamiem cilvēkiem un daru nepatīkamus darbus nekā pirms pusotra gada. Manī ir daudz vairāk labvēlības un miera - izņemot, protams, tos brīžus, kad nesaprotu, kā nomaksāt nākamā mēneša rēķinus. Būs vien jānotic, ka laime neslēpjas naudā. Ja nu vien pavisam maza, mazītiņa laimīte, tā ar nomaksātajiem rēķiniem šķīvītī.
Starp citu - man patīk šībrīža ekonomiskā krīze. Esmu pārliecinājusies, ka nav taisnība parunai par draugu skaita un bļodas pilnuma tiešo proporcionalitāti. Es daudz retāk tiekos ar man nepatīkamiem cilvēkiem un daru nepatīkamus darbus nekā pirms pusotra gada. Manī ir daudz vairāk labvēlības un miera - izņemot, protams, tos brīžus, kad nesaprotu, kā nomaksāt nākamā mēneša rēķinus. Būs vien jānotic, ka laime neslēpjas naudā. Ja nu vien pavisam maza, mazītiņa laimīte, tā ar nomaksātajiem rēķiniem šķīvītī.