Kurvjzieža kontemplācijas

Man taču vajadzētu blandīties pa pasauli, kāpt kalnos, gulēt āfrikāņu kleķa būdiņās, braukt laivā pa kādu no Kolumbijas upēm, netīrā Mumbajas ēdnīcā smīkņāt par garīguma meklētājiem, lakot nagus Himalaju pakājē, traukties ar paraplānu taisni debesīs iekšā, mācīties vārīt plovu pie veca Kokandas onkuļa, dalīt Sarkanā Krusta sūtījumus Kandahārā, lēkt ar izpletni, dzert šampanieti Kannās - vārdu sakot, darīt kādu no tām lietām, kuru dēļ esmu piedzimusi, nevis veģetēt savā nekustamajā īpašumā dzimtās pilsētas viducī, barojot kaķus un mazgājot traukus!