Kurvjzieža kontemplācijas

Šovakar bija korsikāņu filmu vakars. Tēvocis ievadā runāja pārāk gari, tulkojumi bija šaušalīgi (es nesaprotu, kāpēc tai meitenei varēja ienākt prātā visu laiku saukt Bastiju par Bastīliju, es zinu, ka franciski skan līdzīgāk nekā latviski, bet tik daudz smadzeņu taču darbam var pieslēgt, lai saprastu, ka filmas darbība nenorisinās Parīzē, bet gan Korsikā, šizofrēnija kaut kāda!), taču kadri ar korķozoliem, olīvkokiem un akmens žogiem darīja savu. Piu bella isula di u mondu, tā nu viņš ir!