Kurvjzieža kontemplācijas

Aiz loga sākušas ziedēt kreimenes un baltās rozītes. Tās pašas maijpuķītes un maijrozītes - jocīgi, ka šīs vienmēr sazied, kad maijs jau ir bedzies.
Man nav nekāda zemkopja gēna nevienā no hromosomām, - viss tik no izlaidīgām pilsētniecēm, slaistīgām istabmeitām, bravūrīgiem vanderzeļļiem un iedzērušiem kāzu muzikantiem - tomēr liekas ļoti pareizi laiku rēķināt pēc ziediem un augļiem. Tagad ir kreimeņu laiks mirkli pirms rozēm.
Cik labi, ka man nav no rīta līdz vēlai pēcpusdienai jāsēž zem dienasgaismas spuldzes!

Vispār jau bulciņas manā ēdamlietu listē atrodas tikai vienu pakāpīti augstāk pa sautētām bikšu siksnām un zāģu skaidām. Taču ir viens izņēmums - Franču maiznīcas rozīņmaizītes. Pat šodien garāmiedama sajutu Milzu Iekāri un vienu apēdu. Lai tam puisim laba veselība, visas viņa bulanžērijas lai zeļ un plaukst!