Četrās skarbās bezinterneta dienās, kad aiz loga gaudoja Baltijas maija ledainie vēji, un cibiņi savā nodabā kašķējās bez manis, aizpildīju beidzot robu izglītībā un izlasīju Marģer Zariņa "Viltoto Faustu". Jūsma mijās ar skepsi, bet veselu dienu pēc tam ravēju no sava vārdu krājuma visādus "aumež", "patalas", "skritalas" un vēl bariņu vārdu ar neskaidru nozīmi.
Tagad jau labāk.
Mēs visu to pārcietīsim!
Tagad jau labāk.
Mēs visu to pārcietīsim!