Kurvjzieža kontemplācijas

Aizvakar pie manis bija Solvita ar Venēcijas stāstiem un Francijas plāniem. Izdzērām divas pudeles vīna (pa abām, ne jau katra!), izrunājāmies par visu, un no sirds, tad viņa devās uz vigīlijām (vai kā nu to sauc pareizticīgo tradīcijā), bet es saļimu gultā ciešā pēcvīna miedziņā. Kad pamodos, Kristus jau bija augšāmcēlies, aiz loga plīvoja spoži auksta aprīļa diena, bija jāceļas un jāskrien uz centru, ak, atkal tās mācības, minerālūdens un nekrāsota seja - liderīgs dzīvesveids, mīļā, pa galam liderīgs! Un pēcpusdiena atkal draugu lokā, daudz salātu, vēl vairāk vīna, mājās un gultā tikai pēc diviem naktī, diennakts ritms atkal nojucis, labi, ka turpmākās dienas piespiedīs celties kaut cik laicīgi.
Strauji iet uz beigām nauda, un es gaidu, kad vienreiz tas radīs man dabisku paniku.

Jau kādu pusotru gadu manā virtuvē lēni apput un varbūt pat rūsē mikroviļņu krāsns - nav sanācis pieiet un apskatīties. Šķiet, tagad tai pievienosies arī tosteris. Kad to pēdējo man uzdāvināja, es pat rādīju gandrīz priecīgu seju, jo biju iedomājusies, ka šamā var cept arī karstmaizes - reizi vai divas gadā es kaut ko tādu saveidoju, sakrauju uz plānas maizes šķēlītes visādas ēdamlietas, starp kurām dominē tomāti, paprika, marinēti gurķi, žāvēta gaļa un trekns, mīksts siers, un iestumju to visu cepeškrāsnī uz restītēm. Šodien izpētīju instrukciju - ar tosteri neko tādu nevar darīt. Tajā var tikai apcepināt maizes šķēli. Nu, mīļie ļaudis, ko es iesākšu ar apcepinātu maizes šķēli?! Ziedošu bāreņu patversmei, vai?
Kāpēc viņi man labāk neuzdāvināja uz kumodes liekamo stikla ezi? Tas aizņem daudz mazāk vietas, turklāt noteikti arī dāvinātājiem izmaksā lētāk!

Ja nu gadījumā kāds zina tosterim vēl kādu pielietojamu, bez maizes šķēļu apcepināšanas, lūdzu, pavēstiet to man!