Kurvjzieža kontemplācijas

Ja saņemas piecelties laicīgi rīta skrējienam, diena izskatās daudz jaukāka. Pirms pieciem gadiem nevienam nebūtu ticējusi, ka man kādreiz mūžā varētu patikt agri celties, skriet un taisīt ēst. Turklāt tā nav orientēšanās uz rezultātu - man nav jāmēģina sevi motivēt ar domām par to, ka, agri sākta diena būs produktīvāka, ka skrienot es dedzinu kalorijas, stiprinu sirdi un tonizēju muskuļus, ka pašas gatavots ēdiens būs garšīgāks un veselīgāks - nē, es baudu pašu procesu. Savu rītausmas vērojumu, sava ķermeņa laimīgo mošanos, eksperimentus ar garšvielām un garšām.
Lai tik nu dieviņi dod, ka nesāku visu šito propagandēt. Nu, tur sajūsmā mirdzošas acis un uzmākšanās paziņām ar priecīgiem: "Zini, kā nonākt harmonijā ar Visumu? Piecelies pirms saules un ej skriet, bet pēc tam gatavo brokastis!"
Jo nevajag jau visiem to harmoniju, nevajag.