Otrie astoņpadsmit gadi manā mūžā noteikti bija līksmāki un piedzīvojumiem bagātāki nekā pirmie. Ceru, ka tendence saglabāsies.
Prozit!
(Jēziņ, kā es pēc 22 stundām, kad būšu tikusi galā ar šo trako dienu, gribēšu iedzert! Vai arī gulēt.)
Cik tomēr kaitinoši, ka Jūs joprojām guļat!
Paguvu visu, un visu pēdējā mirklī. Kompis kārās, e-pasti negāja, pārstartējoties zuda darbu fragmenti, atrašana prasīja laiku. Visur ietraucos līdz ar trešo zvanu, izpūrusi un teju ne skrējienā izgāztām durvīm kā vairogu priekšā.
Nu, ja nu tas nepatīk potenciālajam darba devējam vai rakstu darba recenzentei - tur nu es vairs neko nespēju mainīt. Cirslītis beidzot pelnījis sauju olīvu, glāzi vīna un bišķīti dvēseles miera. Lemiet par mani, labie ļaudis, kā lemsit, tā būs, es jau tagad piekrītu visam.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
