Kurvjzieža kontemplācijas

Dienas pirmā puse bija laiska un perfekta.
Taču tagad došos aizstāt savu māmuļu, auklējot svešu pieklīdušu kaķi, kam tikko sniegta veterinārā palīdzība. Kā redzam - iedzimtība ir stiprāka par sociālajiem faktoriem. Ja manu tieksmi uz klaiņojošu dzīvnieku aprūpēšanu visvienkāršāk ir skaidrot ar nerealizētā mātes instinkta sublimāciju (reizēm pat es pati tā domāju), kā arī pielaulāta vīrieša iztrūkumu dzīvoklī, tad manai mātei, - kura kopš savas pilngadības līdz pat šim brīdim ir tikai dažus mēnešus vadījusi, nebūdama precējusies ar vienu, otru vai trešo vīru, - tāda aizbildinājuma nav.
Un es nezinu, vai labāk būtu, ja man būtu iedzimusi tā precēšanās, nevis dzīvnieciņu apčubināšana.

Darba nodošanas termiņš, līdzko es atslābu, ir ticis pagriezts atpakaļ. Man varbūt vajadzētu vadīt šo nakti, sēžot pie datora un piebeidzot to visu, bet es iešu gulēt un rīt mēģināsu saprast, ko lai dara.
Man ir pavasara miegainums, guļu kā murkšķis.

Arlabunakti.