Kurvjzieža kontemplācijas

Vēl mazliet viņas - senās Čerubīnas - pantu, lai Jūs saprastu, kāpēc viņa man kopš jaunības mīļa. Un tad gan es likšos mierā ar to dzeju.

* * *
Чудотворным молилась иконам,
призывала на помощь любовь,
а на сердце малиновым звоном
запевала цыганская кровь...

Эх, надеть бы мне четки, как бусы,
вместо черного пестрый платок,
да вот ты такой нежный и русый,
а глаза - василек...

Ты своею душою голубиной
навсегда затворился в скиту -
я же выросла дикой рябиной,
вся по осени в алом цвету...

Да уж, видно, судьба с тобой рядом
свечи теплить, акафисты петь,
класть поклоны с опущенным взглядом
да цыганскою кровью гореть...

Šī diena bija laba, tajā bija daudz runu par solidaritāti un mazliet pavasara smaržas. Gājām ar AT no Vecrīgas līdz Ģertrūdes ielai, runājām par Poperu, tad saruna izmeta līkumu caur lielveikala plauktiem un pievērsās vistas filejas gatavošanas receptēm, un es nodomāju, ka tāda laikam ir mana dzīve - no grāmatām līdz filejām, piepildīta un mīļa.
Diena noslēdzās, maigi murrājot kādā azotē, un tā ir labi noslēgties dienai.

Sapratu, ka atkal - pēc vairāku gadu pauzes - atkal mīlu savu seju arī nekrāsotu.