Kurvjzieža kontemplācijas

Iešu gulēt un centīšos sapņot par Zīda ceļu. Vai vismaz baltvācu brīvmūrniecību.

Perfekcionisms noteikti nav tā kaite, kas varētu mani kapā iedzīt. Bet par pofigismu es tik droša nebūtu. Diemžēl.

Hmmm...
Apēd salātus ar kazas sieru, un man šķiet, ka beidzot sajutu to slaveno kazas piegaršu, ko vispār es neprotu identificēt. Var jau būt, ka vienkārši biju piešāvusi drusku par daudz piparu, tādēļ asums man atsauca atmiņā to reizi, kad nevilšus pārpiparoju kazlēna gaļu?
Vai kazīgums piena poduktos un gaļā nozīmē mazliet sīvu asumu? Vai arī tas ir kaut kas cits, kam man pietrūkst garšas kārpiņu - tāpat kā kaķiem, kas neuztver medus garšu?

Neskatījos "5.elementu", jo gribēju baudīt latviešu klasiku. Klasika izrādījās puņķaina melodrāma par kompleksainu duru un viņas nūģi vīru.
Protams, ciniski spurgt par kompleksainām durām nav labi - atsevišķos jautājumos pati tāda esmu, bet - kā mums vēstī bilžainas aforismu krātuvītes - "cilvēki, kas dzīvo stikla mājās, nedrīkst mētāties akmeņiem".
Būtu jau dikti patriotismu veicinoši pieņemt, ka tieši Latvijā radusies meksikāniskā tēma par bērnu samainīšanu un it kā mirušo atkaluzrašanos, bet nesanāks. Galvenajai varonei tomēr tipisks krievietes raksturs, kas nu ir, tas ir.

Rītos es sev patīku labāk. Tad mani nemoka īgnums par izšķiesto laiku.
Laikam vienīgais, ko šodien esmu padarījusi - izberzusi cepeškrāsni. Un divreiz bijusi iepirkties. Mājsaimniecība ir purvs.