![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pēc divarpus nedēļām saņemšu pēdējo pabalsta porciju. Laikam jāsāk lūkoties pēc darba. Un nu jau arī slaistīšanās sākusi zaudēt daļu savas pievilcības, katrā ziņā sāk gribēties, lai kāds mani motivē regulāri pirms deviņiem rītā iziet no mājas, citādi sāku bezdievīgi nopļeckāt savu dārgo laiku.
25. Februāris 2009
Līdz krampjiem vēderā gribas aizbraukt. Uz Irānu un Uzbekistānu. Rudenī droši vien. Kaut vai dvēsele būtu jāpārdod! (Nieri jau droši vien neviens nepirks.)
Un ar rītdienu es atsākšu rītos vingrot. Nopietni, nopietni. Nezinu, vai gribu kļūt tievāka, bet pilnīgi noteikti gribu būt lokanāka un glītāk cauraugusi.