Kurvjzieža kontemplācijas

Tad, kad man būs daudz naudas, es februārus noteikti pavadīšu ārpus Latvijas. Braukāšu pa karnevāliem Eiropā un Dienvidamerikā, dzeršu karstvīnu kalnu kūrortos un kniebšos ar slēpošanas instruktoriem. Citādi vienvienīga iesprūdusi agonija šitajā drēgnajā caurumā ar svina debesīm pār jūgendstila melanholiju.

Sliktākais ziemā ir tās absolūtā stagnācija. Pieej tagad, februarī, pie loga un redzi to pašu, ko pirms mēneša, pirms diviem, pat pirms trim. Un labi zin, ka vēl pēc mēneša, nedoddies pusotra, būs apmēram tas pats. Pļeckains sniegs, dubļu pančkas, traumatiska atkala, un pāri visam - melna tumsa pamīšus ar pelēku mijkrēsli. Pliki koki, pretīgs apkures rēķins, sausa āda un skrāponis rīklesgalā.

Nu jā, jūgendstils un melnais balzams. Tā mūsu senči ir mēģinājuši visu kompensēt. Vai jums ar to pietiek?

Tagad es iešu gulēt, bet rīt jau būs daudz, daudz labāka diena.
Šarlote aizmigusi uz galda, blakus datoram, purniņš uz apakštasītes. Šķiet, ka viņa negrib palaist garām mirkli, kad piecelšos no krēsla - tad būs jāskrien uz virtuvi un jāpieprasa vakariņas. Neganti rijīgas kļuvušas abas Brontē jaunkundzes, ceru, ka tas nav uz ieilgstošu salu.