Kurvjzieža kontemplācijas

Man iestājusies Lielā Baža. Ļoti iespējams, ka vienam no maniem kaķiem ir veselības problēmas, bet man nav ne jausmas kuram un cik nopietnas, tāpēc es varu tikai klukstēt kā tipisks nervozais māmuķis, vainot sevi par būšanu sliktai saimniecei un vispār cepties pēc pilnas programmas. Cik labi, ka man nav bērnu! Esmu daudz par nervozu rūpēm par jebkuru dzīvu radību. Droši vien tikai parazītiskās amēbas pie manis justos labi, tpu, tpu, tpu!

Un vēl man šorīt nosprāga elektriskā tējkanna, atstādama bez otrās kafijas. Bez tam uz pleca ap trakuma potes dūriena vietu ir izveidojies niezošs, sarkans pleķis, kaut gan es viņu ļoti sargāju, tikai šorīt plāksteri noņēmu.
Vārdu sakot - lāsts! Ļaunā Acs, aizkakātas čakras un caurumaina aura!

Ņerkstamo garastāvokli mazliet uzlaboja prezentācija kursos. Man tomēr ir sasodīti stipra atkarība no auditorijas, vienpadsmit fragmentārās pedagoģijas gadi ir uzspieduši zīmogu pa visu ģīmi, pa visu astrālo ķermeni.

Man ir labēji politiskie uzskati, bet es tomēr negribu zaudēt visus draugus!

Un vēl - man ļoti nepatīk, ja mani uztver tikai kā mazu, koķetu muļķīti. Zinu, ka pietiekami bieži tieši tā uzvedos, varbūt pārāk bieži, bet brīdinu, ka būšu nikna kā nobadināta haizivs un indīga kā gjurzu leģions, ja tā par mani nodomāsit kādā no maniem nopietnības brīžiem.