Kurvjzieža kontemplācijas

Spriežot pēc visa, manas rāmās laiskošanās un vaļīgās žūpības periods tuvojas izskaņai. Darbi, kurus nemeklēju, sāk meklēt mani.
Ja nu kas - paturiet šopēcpusdien par mani īkšķīti, labi?

Droši vien ne tikai man, bet gandrīz ikvienam cilvēkam, ko dzemdējusi un audzinājusi latviešu māte, izsviest miskastē stikla burciņu ar labo, skrūvējamo vāciņu nozīmē vainas apziņu, trauksmi un citas par grēku signalizējošas izjūtas.
Tomēr es strādāju ar sevi, lai tiktu tam pāri, jo esmu mūsdienu patērētājsabiedrības un psihoterapeitu uzvaras gājiena produkts!

Kad ir puslīdz iztīrīta virtuve un sāk gribēties ēst, pirmais impulss ir apģērbties un iet uz kafejnīcu. Neba nu atkal cūkot plīti un traukus!

Krīze manu dzīvi ietekmē visneparedzētākajā veidā. Muļķīgi, protams, apvainoties, ka esmu mazāk svarīga par Lielo Politiku, bet...