Kurvjzieža kontemplācijas

Saņemot no kāda ļoti mīļa cibiņa dāvanā cita cibiņa garadarbu, nevilšus saproti, cik piecibota ir tava dzīve. Un nav ne vainas!

Ar zināmu lepnumu sirdī varu izstāstīt, ka pagājušonakt starp plkst. diviem un pieciem, būdama vidēji iereibusi un ļoti čakla, esmu pagatavojusi savu pirmo tiramisu, kas, protams, sanācis mazliet par slapju, tomēr no godīgiem cilvēkiem šodien atzīts par ļoti pat ēdamu esam. Tātad es to varu! Es varu pagatavot kūku, kas gan to būtu domājis!
Pati gan uz to saldo pļēku šodien i ne skatīties nespēju, un kurš izēdīs krēma pārpalikumus un izdzers 3/4 pudeles "Amareto" un puspudeli "Mokas", arī nezinu, jo manās mājās tomēr valda sausā vīna un pikanto cepešu gars, bet nu gan jau.
Nākamais solis varētu būt pašas ceptas piparkūkas, ko pēc tam nepagaršojot izdāļāt draugiem, radiem un vientuļiem garāmgājējiem.

Paldies, mīļo Dieviņ, ka esi mums, ļaudīm, iemācījis gurķīšus marinēt. Tas tiešām bija ļoti prātīgi. No visas sirds paldies!