Kurvjzieža kontemplācijas

Jāiemet somā veļas un kosmētikas minimums, jāizsauc taksis, jāieraksta fleškā PP. Un jāuzraksta mātei zīmīte: BARDAKU NEAIZTIKT!
Joprojām atceros, cik briesmīgi jutos pēc pēdējā ceļojuma, skraidīdama pa visu dzīvokli un meklēdama korķu viļķi. Normāli manās mājās korķu viļķis var atrasties tikai divās vietās - uz ripināmā galdiņa guļamistabā vai uz lielā galda dzīvojamā istabā - atkarībā no tā, kur pēdējoreiz esmu dzērusi vīnu. Un tikai mana māte var iedomāties par speciāli tam paredzēto atvilktnīti vecajā tantes bufetē.

Varbūt tagad iet gulēt, celties trijos, tad iet dušā, dzert kafiju un lēnām gaidīt taksi? Ienīstu tās agrās rīta lidmašīnas!

Ak, jā - šodien plkst.15:30, kad gāju uz NVA atzīmēties sava bezdarba sakarā, biju sakrāvusi somā gan grāmatu, gan žurnālu. Pilnīgi lieki - tiku klāt bez jebkādas rindas, pirms manis nebija neviena cilvēa, kaut gan gāju "ne savā" laikā.
Tas tik tā - dalīšanās pozitīvajā pieredzē.