Mīlu.
Neganti sagribēju to iebrēkt.
Šorīt zāle bija balta un man skrienot čaukstēja zem kājām.
Labrīt!
Šovakar jau varēja just ziemu tepat blakus. Tepat, tepat. Tā kā pasakā - tikko gājusi Sniega karaliene, pūtusi stindzinošu elpu, skārusies pie kokiem, atstājusi pēdas.