Kurvjzieža kontemplācijas

Man nav laika domāt par to Armēniju, bet nu jau esmu sākusi izmisīgi priecāties, ka tomēr braucu turp un aizbēgu no visa tā briesmīgā haosa, ko pati esmu šeit radījusi un atstāju sev aiz muguras. Turklāt šodien, kad atkal ir tik nolādēti auksts, ka rokas sazilē un deguns tek, gribu domāt par siltu, saulainu un auglīgu zemi, es to jau sen esmu pelnījusi. Un kad es atbraukšu, tad noteikti gribēšu izplāties apcerēs un atmiņās, nē, šoreiz es nesaudzēšu Jūsu estētiskās jūtas, un Jums nāksies vien sakost zobus un paciest gan salkani eksaltētos aprakstus, gan nožēlojami bezpersoniskās fotogrāfijas, bē!

Visi noteikti zina anekdoti par skumīga paskata vīru, kurš atnāk uz rotaļlietu veikalu un saka:
- Gribu atdot atpakaļ baloniņus, ko vakar nopirku. Tiem ir defekts, un tie nepilda savas funkcijas.
- Kādas vēl funkcijas?
- Neiepriecina.

Lūk, un vakar vakarā, gulēt iedama, es pēkšņi sajutos dikti empātiska. Un sadomājos, kā ir jājūtas baloniņam, kuru atdod veikalā, jo viņš neprot iepriecināt. Tik ļoti sadomājos, ka sāku pati justies kā tāds baloniņš. Gandrīz apraudājos.

Man patīk viss, ko Jūs domājat par seksu.