Kurvjzieža kontemplācijas

Ja palasa labu literatūru - tādu, kurā tēlaina un precīza valoda apvienojas ar dziļiem un netriviāliem spriedumiem - tā ne tikai rada īslaicīgu estētisku un intelektuālu baudu, bet arī disciplinē tavu prātu. Uz brīdi, protams. Pēc tam gan tu atkal esi sekla kā peļķe, bet cik tad var gribēt.

Lasu M.Madzantīni "Nekusties" un pārsteigta vēroju pati sevi. Grāmata ir laba, tomēr šur tur emocijas sakāpinātas līdz melodramatismam - tā saka mans prāts. Taču manas iekšas vibrē līdz asarām, un es netieku gudra, uz kuriem augoņiem tas dienišķais mīlasstāsts tik sāpīgi spiež.

Bet vispār šodien ir pat kaut kas padarīts, un sācis neganti nāk miegs. Vakariņas paēstas (ar tomātiem sautētas pupiņas un Tērvetes alus, manuprāt, ļoti vīrišķīga maltīte), pamīlēties šovakar izredžu nav, kaķi pabaroti, vārdu sakot, varētu iet gulēt.
Bet es tomēr izlasīšu līdz galam to skumīgo stāstu, kā cilvēki sajāj dzīves, gan savas, gan citu.