Kurvjzieža kontemplācijas

Sporta zāles apmeklējumi tiešām ļauj remdēt vīriešu uzmanības trūkumu. Nē, nē, nekādi komplimenti - galu galā, tur taču bumsnies tu, cilvēks, bez grama kosmētikas uz sejas, maisveidīgā tēkreklā un sviedriem noplūdis kā sešdesmit pirtnieku, - bet nemitīgas rūpes gan.
- Nekustieties, meitenīt, elpojiet, elpojiet - es tūlīt noņemšu tās ripas!!!
- Ko jūs darāt!!! Griezieties otrādi, jums tūlīt mugurkauls pārlūzīs!
...un tā, kamēr cirslītis iepazinies ar gandrīz visiem trenažieriem.

Visi ir kaut kur pie jūras, ja? Ar martīni glāzi rokā? Es te vienīgā, losene, tupu birojā un cibā, ja?

Lasis, salātlapas, citrona sula un drusku baltvīna - biroja pusdienās ienāk glamūra elementi.

Šodien tiešām neviena skandāla Cibā, ja?

Bet, runājot par Cibas kašķiem - vienu tendenci gan esmu pamanījusi. Ja vīrieši kasās savā starpā - visbiežāk par politiku, laikam, citas tēmas pat neatminos, - reizēm, protams, aiziet līdz asumiem, līdz "tikai pilnīgs lohs, kretīns, īblis un daunis var tā domāt", varbūt pat līdz norādēm uz locekļa pagarināšanu, atsaldēšanos vai vēl ko tādu. Taču norādes uz oponenta ārieni vai fizioloģiju, tipa "no resna, plikpauraina, andropauzes mocīta impotenta dzirdu!" - gan nav nācies lasīt, kamēr dāmu saviesīgajās sarunās analogi apzīmējumi birst kā no konfeti kaisāmās mašīnas. Tāpt arī nevaru iedomāties kādā vīriešu diskusijā izskanām mājienus par pretējā viedokļa paudēja seksuālo dzīvi, ģimenes stāvokli, sievas vai mīļākās vērtējumu, utml.
Starp citu, daļa vīriešu gan nekautrējas aktīvi iesaistīties bābu dāmu kašķos un izmantot teju ne visu pieminēto arsenālu...Kas kārtējo reizi liek man secināt, ka būt bābai - tā nav nekāda sieviešu privilēģija!

Nu, tā - tikai vērojumi.