Kurvjzieža kontemplācijas

Vismaz viens armēnis man ir atrakstījis. Tad gan jau sadabūšu arī pārējos.
Dolma, Sevana foreles, konjaks un 6.gadsimta klosteri kalnos...ai, tas alfabēts vēl jāiemācās!

Esmu dzirdējusi, ka daudzi jo daudzi cilvēki spēj atšķirt pēc garšas kazas sieru no govs siera. Un ļoti mulstu, jo es to nespēju. Aitas sieru gan es parasti veikli atpazīstu - jo sevišķi mīkstās šķirnes - tā atdzisušo aitas tauku garša, gandrīz tāda pati kā pie šašlika treknumiņa. Bet par kazu - nekādas poņas! Vienīgi tas, ka dārgāk maksā.

Ja man tagad pēkšņi uzrastos 10 tūkstoši latu un divi mēneši brīva laika, es savu midziņu varētu iekārtot par Īstu Dzīvokli. Ak, šie mazie, mietpilsoniskie sapņi!

Ja agrāk īstenai latviešu namamātei vajadzēja mācēt uztaisīt rosolu, šķovētus kāpostus, panētu karbonādi, krējuma-miltu mērci, plātsmaizi, debesmannā un siļķi kažokā, tagad obligātajā programmā ietilpst suši un tiramisu. Nu, un noteikti jau vēl kaut kas...