Kurvjzieža kontemplācijas

Lieliska bilance - viss iecerētais pagūts. Midziņa visa ziedos, siers sadarīts, pat veseli divi - viens gana lāgs, ar ko es lepojos kā pāvs, - otrs- viduvējs, taču arī ēdams. Romantiskā divatne bijusi, smiekli un ņemšanās draugu pulciņā bijusi, pat mammas ceptie pīrādziņi ģimenes lokā apēsti, itin viss tātad, ko šajos svētkos var vēlēties.
Un vēl es te mazliet pasapņošu par tiem laikiem, kad būšu saimniece ne vien dzīvoklim, bet arī mājai. Kur šādā naktī, varbūt ne tik gaišā, bet noteikti daudz siltākā, varēs pulcēties draugi, lai ēstu, lai dzertu, lai dejotu, lai runātu, lai citētu Borhesu, Bodlēru, Bartu un Bārdu, lai šķirtu un radītu pārus, lai staigātu gar jūru un ieņemtu bērnus. Bet ziedi tikām klusiem paukšķiem birtu uz brēcošām cikādēm, un manis pašas sālītās olīvas skalotos kokteiļu glāzēs.

Dikti nepatīk, kā profesors Straubergs burmvārdus sakārtojis - nekādas saprotamas sistēmas! Vakar piesēdu un sāku normāli grupēt - kas pret lietiem, negaisiem, kas pret iesnām, kas pret vēdersāpēm, kas - lai puisi pieburtu, kas - lai kaimiņam ieriebtu, kas - lai priekšnieks mierīgs būtu. Ui, bet daudz gan tur darāmā, neganti daudz!

Un par tām raganu būšanām nemaz nesmejieties, ja! Domājat, būtu aiz loga tas debestiņš šitāds, ja es nebūtu pretlietus vārdus tik cītīgi skaitījusi? HA!

Vispār jau pašanalīzes Cibā ietver vienu kodolīgu ziņu - mani kompleksi ir labāki par jūsējiem, tāpēc es tajos atzīstos!

Un vēl kas, Lielā Pasaules Māte - ja jau Tu reiz man pēkšņi to kulinārijas čakru atrāvi vaļā, - tad taču Tev nevarētu būt grūti arī izdarīt tā, lai man mājas mēšana liktos tāds jauks un trallinot apdarāms darbiņš, ko? Citādi tā arī sušķe nomiršu.