Kurvjzieža kontemplācijas

Kādas tad nu ligas, klizmas un ķezas mums Laimesmāte šodieniņ atnesusi?

Pirmais šorīt izkliegtais vārds man bija...nu, tas, ko cilvēks saka, pusnomodā noprazdams, ka viņam virsū līst nesvaigs puķūdens. Māsas Brontē tupēja zem gultas un, manuprāt, ķiķināja. Peonijas mums visām sagādā milzīgu prieku.

Pēc tam atradu vannā zirnekli. Stulbās radības, vienmēr viņi pamanās tikt iekšā, un nekad - ārā. Mēģināju viņu glābt, piedāvājot pudeļbirstes kātu, kur uzrāpties, bet viņš pārbijās un iemuka notekcaurumā. Minūti domāju, vai tā tagad ir mana saķēzītā karma (nu, tur 7 gadi inflācijas un celibāta) vai viņa paša vaina. Vairāk domāt nebija laika, bija jāiet dušā.

Ir brīži, kad es gribu, lai man jau ir ap 70, labi kopts kalsnums un rāms viedums. Ja nav riebīgu, hronisku kaišu, vecums ir burvīgs.