Kurvjzieža kontemplācijas

Panika sāk mazināties.
Stambulā - izklaides medicīnas studentu bariņā.
Bursā - jauka namamāte, kas mani vedīs sev līdzi uz mākslas pulciņu, lai es nepazūdu svešā pilsētā.
Izmirā - rokera tipa puisietis, kurš jebkurā mirklī gatavs izmitināt jebkuru cilvēku skaitu.
Pārmetam krustu, piesaucam Allāhu, un tad gan jau arī Čanakkale man uzsmaidīs.

No Čanakkales un Bodrumas joprojām nekā. Toties ap mani sākuši spietot visādi itāļu draiskuļi, kamēr es starp turku meiteņu profiliem nervozi mīņājos.

Vai Jūs arī esat ievērojuši, ka cilvēki noveco divējādi? Dažiem konstanti saglabājas matu griezums un krāsa, arī raksturīgais ģērbšanās stils, aksesuāri un gaita. Taču sejas ovāls mēdz izplūst, parādās krunkas, pleci nolaižas, vēders pārkaras jostai. Tā, it kā portrets pamazām tiktu apstrādāts ar fotošopu. Savukārt, citiem seja un augums mainās minimāli - gandrīz nekādu krunku, nekādi tauku spilveni, zods joprojām viens, varbūt tikai pierē un uz kakla kādas rieviņas. Taču šos cilvēkus ir grūti pazīt, sastopot pēc vairākiem gadiem, jo viņi noteikti valkā ko pilnīgi citādu, viņu mati un mīmika ir pavisam citādi, nekā tad, kad bijāt pazīstami.

Nu ko, mīlīši!
`Tad nu līdzkādam 28., vai? Inšallāh.