Kurvjzieža kontemplācijas

Tā Gruzija jau pēc 10 dienām, bet vēl nemaz nav sajūta, ka kaut kur būtu jābrauc. Nu, ka būtu jāsāk domāt par līdzņemamajām drēbēm, naudu, nakšņošanu, un vispār - uz kurām vietām došos, ko skatīšu. Tā vien atjēgšos kā pusstundu pirms braukšanas uz lidostu pie nesakravātas somas - ne pirmo, ne pēdējo reizi.

Un kad Tu pēdējoreiz piezvanīji savam psihoterapeitam?

Garāmgājēja, kas smaržo pēc "Mediterranian", meitene iet pa ielu, pūzdama ziepju burbuļus, balodis peras lietū zem notekas, kolēģis atnesis apelsīnus...un rītvakar būs piektdienas vakars, svētlaimīgais brīdis, kad var aizslēgt biroja durvis un parādīt garu, garu mēli!

Reizēm esmu ļauna un žultaina, ko pati lieliski apzinos. Tomēr jūtos ārkārtīgi pateicīga visiem, kuri to nepamana vai - vēl jo vairāk - pamana, bet vienalga spēj mīlēt.

Ha! Ieliku Hospitalityclub profilā bildīti, uzreiz saskrēja bariņš vizitoru. Nez kādēļ tikai "male" un tikai "Italy" un "Turkey". Ai, nē - nu jau, pēdējās minūtes laikā, ir arī viens krievs un viens izraēlietis!

Uz Brazīliju gribas tā, ka skudriņas skrien. Un uz Irānu - vismaz tikpat!