Kurvjzieža kontemplācijas

Pēc mēneša šeit izskatīsies apmēram tāpat kā tagad, bet es kāpšu kalnos, dzeršu vīnu un aizrādīšu džigitiem, ka "Ja - ņe takoj devuška, poņal da?"

Savā dziļākajā būtībā esmu māņticīga. Apmēram tādā pakāpē kā Nils Bors ar savu pienagloto pakavu (neticu, protams, ka palīdz, taču runā, ka palīdz arī tiem, kuri netic). Vismaz vienu lietu, savu dzīvi organizējot, cenšos ievērot - pabeigt darbus vecā mēnesī, iesākt - jaunā. Savukārt, pirmajā mēness dienā ieplānot visas tāmēneša darīšanas. Kaut kā šķiet, ka tas ir Pareizi, apmēram tā, kā iet gulēt vakarā un celties - no rīta (darīts ir, protams, arī pilnīgi ačgārni, un ne vainas bijis, bet tā ir Nepareizi).
Nu, lūk - un tagad es gribu zināt no šajos jautājumos viedākiem ļaudīm: kā ir tagad, kad jaunmēness sakrīt ar Saules aptumsumu? Vai tad visi kaldinātie mērķi un plāni nav pilnīgam kraham nolemti?

Visa diena kā draņķīgs sekss. Liela ņemšanās, nekāda prieka un viss jau galā, pirms saproti, ka sācies. Fui, fui, fui!