"Rīgas laiks" savu ir panācis - trīs reizes gāju garām plauktam, līdz beidzot pamanīju.
2. Novembris 2007
Tā kā šorīt aizgulējos, sapņodama par kādu Dienvidzemi, kurā bija silti, skaisti un taisījās uz karu - liekas, ka drīzāk Turcija tā bija, nevis Gruzija - nebija vairs laika vārīt prosas putru. Iemetu mutē pāris rozīnes un aizskrēju uz darbu. Jāatzīst, ka nu jau diēta šķiet daudz paciešamāka.
Vakar pagatavoju miso zupiņu. Un izdarīju to, ko neviens japānis man nepiedotu - pievienoju tai pupiņas. Bet bija sasodīti garšīgi.
:)
Izgājusi no darbavietas, kā pirmo pretimnācēju sastapu Štokenbergu. Pēc 4,5 minūtēm gandrīz uzskrēju Liepniekam.
Vai tā būtu sakritība?
Vai tā būtu sakritība?
Bet pavasaris būs labs.
Vispirms Gruzija. Tad atkal Turcija...
Vispirms Gruzija. Tad atkal Turcija...
Tās šausmas, kas aiz loga - tas krusainais lietus - brrrrr... Nebija vērts šorīt celties, nepavisam nebija vērts.